Kad ozola koki zaudē lapas?

Pastāv apmēram 600 dažādu ozolu sugu (Quercus spp.), Kuras visas ir dzimtas dažādiem mežu vai krūmāju biotopiem visā ziemeļu puslodē. Plaši pazīstami ar ozolzīļu sēklām vai dziļi lobētām un zobainām lapām, ozoliem var būt mūžzaļa vai ziemzaļaina lapotne. Vides faktori ietekmē, kad ozoli nokauj lapas, bet lapu krišana galvenokārt notiek rudenī vai pavasarī, atkarībā no sugas.

Ozolu koku sugas, kas maina lapu krāsu un nokrīt rudenī, sauc par lapu koku. Šīs sugas parasti sastopamas mērenās zonās, kur notiek auksta vai auksta ziema. Lapu lapu ozolu piemēri ir jostas rozes ozols, ziemeļu ozols, angļu ozols un itāļu ozols. Daži ozoli paliek mūžzaļie vai gandrīz tikpat labi, un bieži tie nāk no siltiem, mēreniem reģioniem ar maigām ziemām. Pat mūžzaļie ozoli visu gadu izmet vecās lapas, bet jaunākas lapas paliek. Piemēri ir dzīvs ozols, korķa ozols, kanjona ozols un ķīniešu mūžzaļais ozols.

Lapu lapu ozoli nolaiž lapas vēlu rudenī. Salīdzinot ar citiem meža kokiem, ozoli to lapotni nokrāso vēlāk, bieži aizkavējot lapu krišanu rudens vidū vai beigās, kad nakts temperatūra svārstās tuvu sasalumam. Mūžzaļie ozoli atceļ vecākās, neveselīgās lapas rudenī vai pavasarī tieši pirms jauno lapu un zaru augšanas.

Daudziem lapu koku ozoliem rudenī lapu kātiņos neattīstās veseli abscesa slāņi, lai lapu lapas nokristu. Šo parādību sauc par marescenci. Jostas roze un baltie ozoli ziemā mēdz turēties pie izžuvušām, dzeltenbrūnām lapām. Skarbi ziemas vēji vai stiprs sniegs var noraut lapas, taču parasti tas notiek tikai agrā pavasarī, kad visas lapas nokrīt. Zaru zaros uzbriedušie pumpuri palīdz pabeigt lapu atdalīšanu pavasarī.

Ozoli var nokaut savas lapas agrāk, nekā paredzēts, ilgstoši izturoties pret vidi. Ilgstošs sausums, slimības vai kukaiņu kaitēkļi var izraisīt ozola lapu zaļumu, lai saglabātu mitrumu, pārtiku vai enerģiju. Ja ozols nav nopietni kaitēts vai novājināts no sausuma vai kaites, barības rezerves un ūdens no saknēm dzen jaunas lapas vēlāk piemērotā gada laikā.